| Čigānzēnam dzīve dēku pilna, skaista
|
| Mūžam ceļa jūtīs nav kas viņu saista
|
| Pabrauc brīdi, atkal kaut kur jāapstājas
|
| Plašā pasaulē tam liekas visur mājas
|
| Uzticīgs tas nevar būt nevienai meičai
|
| Varbūt rītu būs tā viņam atkal jāatstāj
|
| Nu bet katru reizi, lai nu šā vai tā
|
| Tai ko mīl, tas savu sirdi uzdāvā
|
| Tā kā gabalu no sevis, tā viņš meičai skūpstu devis
|
| Bet nu brīdī burvīgā tas atkal projām brauc
|
| Palika no mīlas kvēlas tikai atmiņas vien žēlas
|
| Tagad čigānzēns jau citai pakaļ trauc
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Ka čigāni ir tālumā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Ka čigāni ir tuvumā
|
| Katru dienu jaunas dēkas iet un atnāk
|
| Par tām sapņot vaļā acīm čigānzēns māk
|
| Ģitāra, kad naktī atskan ugunīga
|
| Dziesma prieka pilna mainās un skumīga
|
| Acis kvēl, kad skaistulē tas kāri raugās
|
| Tā viņš katru nakti kādu sirdi iekaro
|
| Nu bet katru reizi, lai nu šā vai tā
|
| Tai ko mīl, tas savu sirdi uzdāvā
|
| Tā kā gabalu no sevis, tā viņš meičai skūpstu devis
|
| Bet nu brīdī burvīgā tas atkal projām brauc
|
| Palika no mīlas kvēlas tikai atmiņas vien žēlas
|
| Tagad čigānzēns jau citai pakaļ trauc
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Ka čigāni ir tālumā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Ka čigāni ir tuvumā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Lai — lai — lai — lai — lai — lai — lā
|
| Ka čigāni ir tālumā… |